Biodegradējams un kompostējams

Home/Biodegradējams un kompostējams

Biodegradēšanās un kompostēšana ir jēdzieni, ar kuriem tiek aprakstīta organisku materiālu sadalīšanās specifiskos apstākļos. Abi jēdzieni tiek bieži izmantoti, raksturojot videi draudzīgus produktus. Bieži vien mārketingā un reklāmā jēdziens “biodegradējams” tiek kļūdaini lietots saistībā ar produktiem, kas patiesībā nav videi draudzīgi. Tieši tādēļ BioBag, raksturojot savus produktus, biežāk lieto jēdzienu “kompostējams”. Visi Biobag produkti ir atzīti par kompostējamiem.

Biodegradējams

Biodegradējams nozīmē, ka materiāls spēj anaerobi vai aerobi sadalīties, kā rezultātā rodas CO2, H4O, metāns, biomasa un minerālsāļi neatkarīgi no procesa vides. Biodegradācijā būtiska loma ir mikroorganismiem, kas atrodas apkārtējā vidē un galvenokārt barojas no organiskiem atkritumiem. Vienlaikus jēdziens “biodegradējams” atšķirībā no “kompostējams” nozīmē, ka noteikta laika gaitā pilnīgi viss biodegradējas. Tādēļ ir ļoti būtiski radīt atbilstošu vidi, kur biodegradācijai notikt.

Kompostējams

Kompostācijas procesā mikrobi sadala organiskos atkritumus, radot kompostu. Kompostam ir vairāki izmantošanas veidi, tostarp augsnes sastāva uzlabošana un mēslošana. Organisko atkritumu kompostācijai nepieciešams atbilstošs siltuma, ūdens un skābekļa daudzums. Organisko atkritumu kaudzē ir miljoniem mazu mikrobu, kas barojas no atkritumiem, pārvēršos organiskās vielas par kompostu. Lai produktu varētu dēvēt par pilnībā kompostējamu, tam jāatbilst visām Eiropas normas EN 13432 un/vai ASV standarta ASTM D6400 prasībām. Abas specifikācijas nosaka, ka biodegradējamiem/kompostējamiem produktiem noteiktā laikā kompostācijas vidē pilnībā jāsadalās, neatstājot aiz sevis nekādus bīstamus atlikumus.

Starptautiskie standarti

Papildus Eiropas standartam EN 13432 dažām valstīm ir savas normas, piemēram, ASV standarts ASTM D6400 un Austrālijas norma AS4736 (atšķirība starp normām ir minimāla).

Mūsdienās jēdzieni “biodegradācija”, “biodegradējami materiāli”, “kompostēšana” utt. ir ļoti izplatīti, bet bieži vien tiek izmantoti nepareizi, kā rezultātā rodas pārpratumi. Eiropas standarts EN 13432 “Prasības iepakojumam resursu atgūšanai to kompostējot un biodegradējot. Testēšanas shēma un iepakojuma atbilstības novērtējuma kritēriji” atrisina šo problēmu, nosakot nepieciešamās materiāla īpašības, lai to varētu saukt par kompostējamu jeb lai to varētu atkārtoti izmantot pēc organiskas pārstrādes (kompostēšana un anaeroba sadalīšanās). Šis standarts attiecas uz plastmasas iepakojumiem un lignīna celulozes izejvielām. Šis standarts neattiecas uz plastmasas materiāliem, kas tiek izmantoti iepakojumos, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā plastmasa vai plastmasas maisi, kas tiek izmantoti atkritumu savākšanai. Uz tiem tiek attiecināts standarts UNI EN 14995. Tehniski šis standarts ir identisks standartam UNI EN 13432, bet papildus iepakojumiem aplūko arī citus lietošanas veidus. Abu standartu tehniskais saturs ir identisks, t.i., visi plastmasas materiāli, kas atbilst UNI EN 13432 standartam atbilst arī UNI EN 14995 standartam un otrādāk. Šie standarti kalpo kā būtiskākais kritērijs materiālu ražotājiem, oficiālajām iestādēm, kompostētājiem, sertifikācijas uzņēmumiem un patērētājiem.

Saskaņā ar Eiropas standartu EN 13432 kompostējamam materiālam jābūt šādām īpašībām:

  • Biodegradācija, kas tiek mērīta pēc kompostējamā materiāla reālās metabolās pārvēršanās par oglekļa dioksīdu. Šī īpašība tiek mērīta ar kvantitatīvo standarta testa metodi EN 14046 (publicēta arī kā ISO 14855: biosadalīšanās kontrolējamos kompostēšanas apstākļos). Pieļaujamais līmenis ir 90 %, kas jāsasniedz vismaz 6 mēnešos.
  • Sairšana jeb materiāla sadalīšanās un neredzamība gala kompostā (nav vizuāla piesārņojuma). Tas tiek mērīts ar kompostēšanas testu (EN 14045). Testētais materiāls kopā ar organiskajiem atkritumiem tiek atstāts sadalīties 3 mēnešus. Pēc tam komposts tiek sijāts ar sietu, kam ir 2 mm atveres. Atlikumi, kas ir palikuši virs 2 mm sieta, tiek uzskatīti par nesairstošiem. Šādi atlikumi nedrīkst pārsniegt 10% no sākotnējās masas.
  • Negatīvās ietekmes trūkums kompostēšanas procesā. Tas tiek pārbaudīts ar kompostēšanas testu.
  • Zems smago metālu daudzums (zem iepriekš noteikta maksimālā daudzuma) un negatīvas ietekmes trūkums uz komposta kvalitāti (piemēram, agronomiskās vērtības mazināšanās un ekotoksikoloģiskā ietekme uz augu augšanu). Ar komposta paraugiem, kuros ir notikusi materiāla sadalīšanās, tiek veikts augu augšanas tests (OECD tests 208, grozīts). Nedrīkst atšķirties no kontroles komposta. Citi fizikāli-ķīmiskie parametri, kas nedrīkst atšķirties no kontroles komposta, ir pH līmenis, sāļums, gaistošās cietās vielas, N, P, Mg un K saturs.
  • Lai materiālu varētu dēvēt par kompostējamu, tam jāatbilst visām iepriekš minētajām prasībām. Ne vienmēr visi biodegradējami materiāli ir kompostējami, jo materiālam jāsadalās viena kompostēšanas cikla laikā. No otras puses, kompostējams nav arī tāds materiāls, kas viena kompostēšanas cikla laikā sadalās līdz mikroskopiskām daļiņām, kas nav pilnībā biodegradējamas.

EN 13432 ir harmonizēts tehniskais standarts, ka ir publicēts Eiropas Kopienas Oficiālajā vēstnesī, kas jāpiemēro visām Eiropas valstu standartu iestādēm. Papildus šim standartam atbilstošie materiāli atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Üle 50€ ostude puhul transport tasuta! Aizvērt