Kompostēšana

Home/Kompostēšana

Uzzini vairāk par kompostēšanu

Anaerobā (nesatur skābekli): sadalīšanās, ko bieži sauc arī par fermentāciju vai trūdēšanu. Šo procesu bieži vien pavada metāna izdalīšanās vai nepatīkama sērūdeņraža (puvušu olu) smaka. Anaerobā sadalīšanās notiek lēni un izdala maz siltumu.

Aerobā (satur skābekli): Dabisks process, kurā organiskie atkritumi kļūst par augsnes trūdvielu. Aromāta ir maz vai nav vispār. Šajā procesā izdalās daudz siltuma enerģija. Siltums ir priekšnosacījums, lai tiktu iznīcināti patogēni un parazīti.

Kompostēšanas procesu veicina baktērijas, sēnes, simtkāji, gliemeži un citi radījumi.

Pastāv 3 veida baktērijas:

  • psihrofīlās (baktērijas, kas attīstās zemas temperatūrā);
  • mezofīlās (4 – 40°C) – komposta kaudzē izdara galveno darbu;
  • termofīlās (40 – 90°C).

Visām baktērijām, lai tās dzīvotu un attīstītos, ir nepieciešams slāpeklis un ogleklis. Slāpeklis nodrošina izejvielas, lai mikrobi varētu vairoties. Savukārt ogleklis ir to enerģijas avots. Baktērijas ir paēdušas, ja oglekļa attiecība pret slāpekli ir 30:1.

Baktērijām ideālais mitruma saturs ir 40 – 60 %. Ja mitruma ir mazāk par 40 %, tad baktēriju aktivitāte palēninās un tās iemieg. Ja mitruma saturs pārsniedz 60 %, mitruma ir pārāk daudz, komposta kaudze zaudē gaisu un rodas anaerobi apstākļi.

Komposta kaudzes maisīšana nodrošina mikrobus ar svaigu gaisu, kā rezultātā to skaits palielinās. Vairāk mikrobu = ātrāka sadalīšanās = komposts ātrāk nogatavojas.

Komposta kaudzei atdziestot vai vēlākās sadalīšanās stadijās attīstās citi lielāki organismi.

  • Galvenās sadalīšanās procesa veicinātājas komposta kaudzē ir sēnes, lai gan tās nav tik efektīvas kā baktērijas
  • Nematodes jeb velteniskie tārpi
  • Ērcītes
  • Kolembolas
  • Vilkzirnekļi
  • Simtkāji
  • Mizgrauži
  • Skrejvaboles
  • Sliekas

Interesants fakts par nopļautu zālienu:
Nopļautu zāli var pārstrādāt, atstājot to pļaušanas laikā uz zāliena. Zāliens sastāv no 90 % ūdens un ātri sadalās, tā rezultātā tiek iegūtas barības vielas, kas ir līdzvērtīgas vienai vai divām mēslošanas reizēm gadā.

Kompostēšanas priekšrocības

  • Uzlabo augsnes sastāvu un struktūru
  • Uzlabo augsnes spēju noturēt ūdeni
  • Baro dzīvos organismus
  • Palīdz izšķīdināt barības vielās esošos minerālus
  • Uztur augsnes ķīmisko līdzsvaru
  • Var bioloģiski iznīdēt noteiktus parazītus
  • Palīdz organiskajam materiālam atgriezties augsnē un nenonākt izgāztuvēs un ūdens krātuvēs

Ar kompostu saistītā terminoloģija

Šeit aplūkosim dažus vienkāršākos ar kompostēšanu saistītos jēdzienus.

  • Kompostēšana: organisko vielu kontrolēta sadalīšanās.
  • Komposts: daļēji sadalījušās organiskās vielas.
  • Humuss: pilnībā sadalījušās organiskās vielas.
  • Mulča: organisks vai neorganisks materiāls, kas tiek izmantots augsnes pārklāšanai.
  • Kompostēšanas procesa brūnais jeb oglekli saturošais materiāls: lapas, skaidas.
  • Kompostēšanas procesa zaļais jeb slāpekli saturošais materiāls: kūtsmēsli, koksnes atlikumi, novītuši ziedi, slāpekļa mēslojums, nopļauts zāliens.

Ideālā zaļā un brūnā materiāla attiecība kompostēšanā ir 30:1 (30 brūnais: 1 zaļais).

Ko kompostēt?

Kompostējamais materiāls ir atkarīgs no tā, kāda kompostēšanas metode tiek izmantota. Rūpnieciskas kompostēšanas procesā, kur ir iesaistītas mašīnas, tehnoloģijas, cilvēku darbaspēks un pietiekams laiks, var kompostēt salīdzinoši vairāk atkritumus, tostarp suņu izkārnījumus, gaļas un piena produktus. Kompostēšanai mājas apstākļos šie trīs atkritumu veidi nav piemēroti.

Kompostēšanai mājas apstākļos ir piemēroti šādi atkritumi:

  • koksnes un dārzeņu atlikumi (kāti, sēklas, mizas);
  • maize, graudaugi, rīsi, milti, brokastu pārslas, makaroni;
  • dārzkopības atlikumi, skaidas, augi, ziedi, lapas, salmi, siens;
  • dabiskas šķiedras (kokvilna, vilna, linu audums);
  • mati un spalvas (cilvēku un dzīvnieku);
  • dūnas;
  • augēdāju dzīvnieku mēsli;
  • kafijas biezumi un filtri, tējas lapiņas un maisiņi (izņemot etiķetes);
  • avīzes un žurnāli, papīrs, pape, papīra šķīvji un trauki, papīra salvetes;
  • olu čaumalas.

Kā kompostēt?

Kompostētāju veidi

Var iedalīt vairākus kompostētājus, bet divi izplatītākie veidi ir komposta kastes un kompostēšanas cilindri. Komposta kastes ir izgatavotas no stieplēm, koka, akmeņiem, plastmasas vai šo materiālu kombinācijas. Kompostēšanas cilindrus parasti var novietot horizontāli vai vertikāli.

Uzstādot kompostētāju jāpievērš uzmanība, lai tas ir aizsargāts no vēja un tam varētu piekļūt ar dārza šļūteni. Kompostētāju ieteicams novietot ēnainā vietā, nost no tiešiem saules stariem.

Komposta kastes

Komposta kastes ir populārākais kompostētāju veids mājas apstākļiem. Tas ir vienkāršākais un lētākais kompostētājs, bet kompostēšanas process notiek lēnāk. Atkarībā no tā apkopes, komposts nogatavojas laikā no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem.

Neatkarīgi no tā, vai kompostētājs ir izgatavots no stieplēm, koka vai plastmasas, tam jābūt vismaz 1 m platam, 1 m garam un 1 m augstam. Lielāki kompostētāji ir efektīvāki, jo labāk uztur siltumu.

Visefektīvāk ir uzbūvēt divus vai trīs kompostētājus/tā daļas. Tādā veidā ir vienkāršāk kompostējamo materiālu samaisīt un tas labāks sadalās. Sāc ar pirmo kompostētāja daļu, ievieto tur brūno un zaļo materiālu (attiecība 30:1). Kad pirmā kaudze sāk sadalīties, pārvieto to otrajā daļā un pirmajā daļā sāc procesu no sākuma. Kad materiāls otrajā daļā ir vēl vairāk sadalījies, pārcel to trešajā daļā, kur tas galīgi nogatavojas. Kad trešajā daļā kompostēšanas process ir beidzies un gatavais komposts izcelts, pārcel materiālu no otrās daļas uz trešo un no pirmās daļas – uz otro, un pirmajā daļā sāc procesu no sākuma. Kompostētājā vienmēr būs komposts dažādās sadalīšanās pakāpēs.

Neatkarīgi no tā, vai kompostētājam ir vairākas vai viena daļa, efektīvākā komposta kaudzes veidošanas metode ir t.s. sviestmaizes metode.

  1. Zaļā un brūnā materiāla slāņus ievieto pārmaiņus.
  2. Samitrini katru slāni, līdz tas ir mitrs (nevis slapjš) un pēc tam ievieto nākamo slāni.
  3. Veido slāņus vienu virs otra, līdz kaudze ir aptuveni metru augsta un kā pēdējo slāni uzklāj brūno materiālu (mazākas daļiņas sadalīsies ātrāk, tādēļ lielākus materiālus centies sasmalcināt vai sagriezt).

Kompostēšanas cilindri

Kompostēšanas cilindrā komposts nogatavojas ātrāk, ja to rūpīgi apstrādā. Komposts nogatavojas divu mēnešu laikā vai pat ātrāk. Kompostēšanas cilindrā ietilpst mazāk nekā komposta kastē, tādēļ tas ir piemērots cilvēkiem, kuriem ir mazāk dārzkopības un pārtikas atlikumu. Lai gan kompostēšanas cilindrs labi pasargā no kaitēkļiem, organiskos atkritumus nevajadzētu pievienot pastāvīgi, bet tos savākt un sagaidīt, līdz pirmais daudzums ir kompostējies. Tomēr organisko atkritumu uzkrāšana un uzglabāšana var būt problemātiska.

Visbiežāk tiek izmantoti plastmasas cilindri. Kompostēšanas cilindrus var pagriezt vertikālā vai horizontālā stāvoklī, atkarībā no tā konstrukcijas.

Kompostēšana

Kad esi nolēmis, kāda veida kompostētāju vēlies – kasti vai cilindru – ir pienācis laiks interesantākajam jeb kompostēšanai!

Iesācējam var likties, ka kompostēšana ir ļoti sarežģīta un ar to var nodarboties tikai pieredzējis dārznieks, bet patiesībā to var darīt jebkurš! Tālākie kompostēšanas norādījumi ir galvenokārt domāti, ja tiek izmantota komposta kaste.

Galvenais ir novietojums!

Komposta kastes uzstādīšanā viens no būtiskākajiem faktoriem ir tās atrašanās vieta. Komposta kastei piemērota ir ēnaina vieta, kas ir pasargāta no tiešiem saules stariem un vēja. Saule var ātri komposta kaudzi izžāvēt. Komposta kastes tuvumā var novietot arī šļūteni, lai vajadzības gadījumā to var samitrināt. Papildus pārliecinies, lai kaste atrastos vietā, kur pārtikas atlikumu pievienošana ir ērta. Jo efektīvāk un vienkāršāk ir izmantot kasti, jo labāks būs rezultāts.

Kā kaimiņus no skaudības padarīt zaļus?

Kad komposta kaste ir gatava un atrodas tai piemērotākajā vietā, vari sākt tur ievietot kompostēšanai nepieciešamās sastāvdaļas. Pa kārtām pievieno zaļo un brūno materiālu, pielietojot iepriekš minēto sviestmaizes metodi un samitrini katru slāni, pirms jauna slāņa pievienošanas.

Pirmajās dienās komposta kaudze ir ļoti silta. Tā var pat tvaikot, bet ugunsdzēsēji vēl nav jāsauc – viss ir kārtībā! Sasilšana liecina par to, ka materiāls kompostējas kā iecerēts.
Ja patiešām vēlies atstāt iespaidu uz kaimiņiem ar savu ideālo komposta kaudzi, tad tā bieži jāsamaisa ar dakšu, lāpstu vai citu piederumu. Tādā veidā nodrošināsi mikrobus, kas veido kompostu, ar skābekli. Vairāk mikrobu = ātrāka sadalīšanās = komposts ātrāk nogatavojas.

Regulāri pārbaudi komposta kaudzes temperatūru un samaisi to, ja temperatūra ir virs 60°C vai zem 38°C. Ja sekošana līdzi temperatūrai šķiet pārāk sarežģīta, tad samaisi komposta kaudzi vismaz divas reizes nedēļā.

Tāpat regulāri jāpārbauda mitruma pakāpe. Ja komposta kaudze šķiet pārāk sausa, aplaisti to. Kaudze būtu jāaplaista katru reizi, kad to apmaisi. Ja komposts šķiet pārāk slapjš, pievieno sausu brūno materiālu.
Pārbaudi arī aromātu. Ja ir pārāk daudz ūdens, komposta kaudze var sākt smirdēt. Arī tādā gadījumā pievieno sausu brūno materiālu.

Gatavs komposts un pareiza tā izmantošana

Zemāk uzzināsi, kā saprast, kad Tavi un mikrobu pūliņi ir bijuši sekmīgi.

Komposts ir gatavs!

Kompostam būtu jābūt gatavam pēc 1 – 12 mēnešiem, atkarībā no tā cik pamatīgi Tu ar kompostēšanu nodarbojies un cik smalki bija pievienotie organiskie atlikumi.

Nogatavojusies komposta kaudze vairs neizdala tik daudz siltuma kā aktīvā cikla laikā.

Materiāls ir tumšā krāsā, irdens, salīdzinoši sauss un tam piemīt augsnes aromāts. Tajā nevajadzētu būt atsevišķu pamanāmu organisku materiālu.

Kur to likt, ko ar to darīt?

Atkarībā no pielietošanas veida, vispirms kompostu var izsijāt ar sietu, kam ir aptuveni 1,2 cm lielas atveres. Neizsijātās daļas var atlikt atpakaļ kompostā.

Augsnes uzlabošana: kompostu var pievienot dārzā esošajai zemei, lai bagātinātu to ar barības vielām. Uzklāj 3 – 8 cm biezu komposta slāni. Komposts arī uzlabo smilšainas augsnes spēju noturēt mitrumu, uzlabo mālainas augsnes ūdens novadi, palielina slieku bioloģisko aktivitāti, mazina skābumu un palīdz augiem ilgākā laika posmā uzņemt vairāk barības vielas.

Samaisīšana ar zemi podos: kompostu var samaisīt ar perlītu, zemi, smiltīm utt., un sagatavot podu augiem atbilstošu maisījumu.

Mulča: komposts labi noder kā mulča, tā kā tas novērš lietus ūdens noplūdi, ūdens iztvaikošanu, palīdz kontrolēt nezāles, kā arī atdzesē augsni karstā un sasilda – aukstā laikā. Uzklāj 5 – 8 cm biezu slāni ap kokiem, krūmiem un citiem augiem.

Komposta “celiņš”: komposta “celiņu” var izmantot augu laistīšanai, bagātinot augsni ar kompostā esošajām vērtīgajām barības vielām. Iepildi kompostu auduma maisā un ievieto to ūdens mucā, pēc tam izmanto šo ūdeni augu mēslošanai un laistīšanai.

Üle 50€ ostude puhul transport tasuta! Aizvērt